ZIEPNIEKKALNS

Padomju laikā plānots, bet līdz galam nerealizēts dzīvojamais rajons Rīgas perifērijā. Tā ir relatīvi neliela apdzīvota vieta lielā teritorijā, kur daudzstāvu dzīvojamie nami sadzīvo ar privātmāju apbūvi. Bet kā sadzīvo iedzīvotāji? Vai pastāv integrāciju stimulējoši elementi? Vai augstceltņu teritorija ir nolemta izolācijai? Kādas īpašības spēj stiprināt vietas identitāti, padarot to par dzīvīgu un pievilcīgu pilsētas daļu, vienlaicīgi uzlabojot iedzīvotāju integrāciju?

Atbildes uz šiem jautājumiem un risinājumus kopā ar iedzīvotājiem gada garumā meklēs: Ilze Miķelsone, Olga Klubova, Elmārs Daniševskis, Jānis Norde, Dace Putniņa.

Ilze Miķelsone, arhitekte

Pārsteidza vienkāršība un saturīgums ar kādu soli pa solim tika pasniegta kompleksa un daudzslāņaina tēma. Kopumā sanāca gandrīz vai kā ekspresis „Rīga no putna lidojuma” ar vērtīgām uzziņām un atziņām.

Olga Klubova, mūziķe, ainavu arhitektūras studente

Ar Rīgu esmu saistīta jau kopš dzimšanas un, lai kur vien es atrastos, mana dvēsele tiecas pēc tās. Šis projekts ir lieliska iespēja dot savu ieguldījumu pilsētas attīstībai nākotnē, kā arī iespēja iepazīt cilvēkus, kas tieši vai netieši veido Rīgu. Šo trīs dienu laikā manu uzmanību īpaši piesaistīja Ziepniekkalns, kas ir svarīga Rīgas pilsētvides sastāvdaļa un viens no pilsētas būtiskākajiem vārtiem.

Elmārs Daniševskis, ceļu inženieris, satiksmes plānotājs

Pirmā mācību programmas sesija man deva apstiprinājumu, ka labs darba rezultāts nav iegūstams vien cītīgi apstrādājot statistisko un normatīvo informāciju. Darbā ir jāiegulda gan savas emocijas, gan jāiesummē visu projekta “mietturu” sajūtas un emocijas. Un tāda matemātika ir iespējama tikai caur atvērtā prāta un atvērtas sirds kalkulatoru.