Pēc 2. Pasaules kara, Beļģija ir attīstījusies par labklājības paraugvalsti. Valdības konsekventi veicināja mājokļu privātās īpašumtiesības, izglītības demokratizāciju un radīja efektīvu sociālās un veselības aprūpes sistēmu.

Es un mani divi brāļi uzauga vienkāršā ģimenē. Mēs apmeklējām 1958. gadā EXPO izstādi Briselē, apbrīnojot Amerikas lielos kompjūterus, Sputņiku, Ksenakisa un Le Korbuzje projektēto Philips brīnišķīgo paviljonu… Vecāku mīlestības pilnie centieni un demokrātiskā institucionālā stipendiju sistēma deva mums iespēju studēt universitātē. Bērnības atmiņas turpina ietekmēt manu profesionālo eksperta darbību: nevajadzētu kā pašu par sevi saprotamu uzskatīt vecāku uzticību, ģimenes atbalstu un demokrātiskās politiskās sistēmas nopelnus… Pēc manām domām, līdzdalība ir zināšanu un visu iesaistīto (iniciatoru, politiķu, iedzīvotāju un patērētāju) dzīves pieredzes sastapšanās.

Leoni Sanderkūkas (Leonie Sadercoock) citāts no viņas grāmatas „Ilgtspējīgā pilsēta un pilsētbūvniecības profesiju loma” (2003) tver līdzdalības procesa esenci:

„Mūsu plānošanas darbā mums jāspēj strādāt diapazonā starp kritikas/novērtējuma un stāstījuma/uztveres izteiksmēm. Mēs izmantojam stāstus kā instrumentu: lai saglabātu dzīvas atmiņas, lai svinētu mūsu vēsturi un identitāti, lai iemācītos kā darboties efektīvi, lai iedvesmotu uz akciju, un arī kā pārliecināšanas instrumentu politiskās debatēs.”

CURRICULUM VITAE

Marks Martens (Marc Martens)
Dzimis: 1951, Beļģija
marc•martens©ba-p•be  (marc•martens©ba-p•be)  

IZGLĪTĪBA
Mg. Sc. ing./arch., Lēvenes katoļu universitāte (Katholieke Universiteit Leuven – KUL), Beļģija, 1974
Mg. Sc. urbānisms/telpiskā plānošana, Lēvenes katoļu universitāte (KUL), Beļģija, 2001

PROFESIONĀLĀ KARJERA
1974-1976 neatkarīgs arhitekts
1976-2009 Arhitektu asociācijas ‘Darba vieta arhitektūrai‘ (‘Werkplaats voor architectuur’) līdzdibinātājs, Lēvene, Beļģija
2009-šodien Arhitektūras birojs ‘Bureau voor architectuur en planning’, līdzdibinātājs, Lēvene, Beļģija
2003-šodien Profesors, Telpiskā plānošana – Arhitektūras un inženierzinātņu fakultāte, Briseles Brīvā Universitāte (Vrije universiteit Brussel), Brisele, Beļģija

KVALIFIKĀCIJA UN HOMOLOGĀCIJA
Atzīts eksperts – telpiskā plānošana – plānotājs, dizaineris

ĪPAŠA PIEREDZE
Semināru, plenēru un darba grupu organizēšana. Pamattēma – telpiskā plānošana – teritriālplānošana, telpiskā plānošana, stratēģiskā plānošana, pilsētpolitika, blīvums, sociālās ēkas…

Vrije universiteit Brussel: http://www.vub.ac.be/

_____________________________

After the Second World War, Belgium became an exemplary Welfare State. Consecutive governments decided to promote private ownership in housing, to democratize access to education and to provide an effective network of social and health care.

I grew up with my two older brothers in a modest family. We visited the Brussels World Fair of 1958 gaping in admiration at the big American computer, the Sputnik, the wonderful pavilion of Philips by Xenakis and Le Corbusier… The loving efforts of my parents, and the democratic institutional scholarship system, gave us the opportunity to study at the University.

Childhood memories continue to influence my engagement as an expert: one should not take for granted the commitment of parents, the encouragements of family and relatives, and the merits of a democratic political system…

In my view, participation is the encounter of a science based body of knowledge with the real-life expertise of all those concerned (initiators, politicians, inhabitants and consumers).

The following quote of Leonie Sandercock in “The Sustainable City and the Role of the City-Building Professions” (2003) captures the essence of this participatory process: “We must be able to move back and forth in our planning work between critical/evaluative and narrative/receptive modes. We use stories as tools: to keep memory alive; to celebrate our history or identity; to derive lessons about how to act effectively; to inspire action; and, as tools of persuasion in policy debates.”