Publiskā ārtelpa kā sociālās atdzimšanas veicināšanas instruments

Jan Schreurs, Prof. Dr. CUL

Vērtību sistēmas ir gandrīz tikpat daudzpusīgas un variētas kā cilvēki, kas piedalās vai ir iesaistīti diskusijā. Turklāt papildus daudzajām vērtību sistēmām, reālo komunikāciju par īpaši grūtu uzdevumu padara dažādas “valodas” (saistītas ar atšķirīgām disciplīnām, subkultūrām un attieksmēm). Kad specifiski apstākļi izraisa saspīlējumu starp ieinteresētajām pusēm – kā jau parasti atgadās svarīgos projektos – komunikācija kļūst vēl sarežģītāka, bet tādēļ tās nepieciešamība jo izšķirošāka.

Ir grūti tikt galā ar tālāku “telpisko kvalitāti”, it īpaši tad, kad sarežģītā tēma par publisko ārtelpu ir jāizklāsta neprofesionāļiem saprotamā valodā. “Kvalitāte” un ar to saistītās vērtības, kā integrācija, iekļautība un sabiedrības intereses ir samērā abstrakti koncepti, kas ne visiem ir viegli izprotami. Katrs tos interpretē atšķirīgi. Un tas padara savstarpējo saprašanos tik grūtu. Pēdējais, bet nebūt ne visnenozīmīgākais punkts – kvalitātes izpratnes krasi atšķiras atkarīgi no tai piešķirtās pamatnozīmes.

Kāds ir produktīvākais veids publiskās telpas kvalitātes iztirzāšanai? Kādu valodu jāizmanto, lai prezentētu informāciju par funkcijām un izjūtām tā, lai ieinteresētās puses nonāktu pie īstas abpusējas saprašanās, šī soļa, kas ir tik nepieciešams, lai sasniegtu vienošanos? Kādi rīki palīdzētu izkristalizēt lēmumus, lai tie pārvērstos dalītās un izprotamās dizaina specifikācijās?

Šie jautājumi kalpo par ceļvedi efektīvam plānošanas procesam, kura rezultāti ir spējīgi līdzsvarot dažādu dalībnieku intereses.

CURRICULUM VITAE

Jans Shrjors (Jan Schreurs)
Dzimis: 1952, Beļģija
jan•schreurs©asro•kuleuven•ac•be  (jan•schreurs©asro•kuleuven•ac•be)  
jan•schreurs©architectuur•sintlucas•wenk•be  (jan•schreurs©architectuur•sintlucas•wenk•be)  

IZGLĪTĪBA
Mg. Sc. ing./arch., Lēvenes katoļu universitāte (Katholieke Universiteit Leuven – KUL), Beļģija, 1976
Mg. Sc. urbānisms/telpiskā plānošana, Lēvenes katoļu universitāte (KUL), Beļģija, 1982
PHD, Lietišķajās zinātnēs, Lēvenes katoļu universitāte (KUL), Beļģija, 1986
Tālākizglītība: Real Estate, Lēvenes katoļu universitāte (KUL), Beļģija, 1995

PROFESIONĀLĀ KARJERA
1976-1988       Asistents, Arhitektūra, urbānisms un telpiskā plānošana (ASRO), Lēvenes katoļu universitāte (KUL), Beļģija
1987-1998        Profesors, Urbānisms un telpiskā plānošana, Henry Van de Velde institūts (Higher Institute for Architecture and Spatial Planning and the University College for Design Sciences), Antverpene, Beļģija
1991-1998        Profesors, Arhitektūra, urbānisms un telpiskā plānošana (ASRO), Lēvenes katoļu universitāte (KUL), Beļģija
1998-šodien      Profesors, Arhitektūra, urbānisms un telpiskā plānošana (ASRO), Lēvenes katoļu universitāte (KUL), Beļģija;
Pētniecība un izglītība arhitektiem un telpas plānotājiem
2004-šodien Profesors, Arhitektūras departaments, Sint-Lucas School of Architecture, Beļģija

PĒTĪJUMU NOZARES
Dizaina metodoloģija, telpiskā analīze, telpiskā kvalitāte, blīvums, dizaina koncepts publiskām ēkām, publiskā telpa, bizness parki, mobilitāte, ilgtspējīga attīstība.

Katholieke Universiteit Leuven: http://www.asro.kuleuven.be/new/asro.aspx?tabid=1&culture=en&site=asro

Sint-Lucas School of Architecture: http://www.architectuur.sintlucas.wenk.be/index.php?id=2003

________________________________

Value‐systems are nearly as manifold and varied as the people participating or involved in a discussion. On top of the many value‐systems, different ‘languages’ (related to different disciplines, different subcultures, and different attitudes) make real communication a demanding task. When specific conditions provoke tensions amongst the stakeholders – as is usually the case in important projects – communication becomes even more difficult, but all the more crucial.

Further ‘spatial quality’ is hard to deal with, certainly when the complex matter of public space has to be captured in the language of the layperson. ‘Quality’ and related values such as integration, inclusiveness and public interest are rather abstract concepts and thus not easily grasped by everyone. Each will interpret them differently. This makes understanding each other difficult. Last but not least, attitudes towards quality usually differ drastically according to the given underlying status

What is a productive way to discuss the quality of public spaces? Which kind of speech acts are able to transmit information about functions and feelings in such a way that stakeholders come to a real mutual understanding, as a necessary step towards agreement? What kind of tools can help to distill decisions into shared and legible design specifications? These questions have to be answered if we want to develop an effective planning process which result can be shared by different “actors”.