Publiskā ārtelpa kā sociālās atdzimšanas veicināšanas instruments

Jef Van den Broeck, Prof. Dr. CUL

Tieksmei uz telpisko kvalitāti vajadzētu būt un palikt par plānotāju galveno mērķi. Ēkas, infrastruktūra, biznesa telpas, parki u.c. atrodas kaut kur telpā, kurai ir sava identitāte, vārds, īpašas pazīmes (topogrāfija, augsne u.c.), struktūra, audums un forma, kas kopā sastāda vietas endogēnās vērtības. Telpa vienmēr kalpo kā integrējoša prizma sociālām, kulturālām, ekonomiskām un ekoloģiskām vērtībām un aktivitātēm, caur kurām materializējas to savstarpējās “attiecības”.

Telpas plānotājiem un dizaineriem jēdzienam “telpa” būtu jābūt izejas punktam, fokusam, tās integrējošā un attiecības veidojošā potenciāla dēļ. Tas nozīmē, ka telpas struktūra kā attiecību izpausme un telpas dizains kā šo attiecību forma, ir galvenais telpiskās kvalitātes un ilgtspējīgas attīstības vidutājs.

Dizains ir mediums, kurš palīdz izzināt iespējamo “nākotni un sagaidāmo”. Dizaina priekšlikumi, ja tos uztvert kā izpētes procesu, spējīgi „savilkt kopā” fragmentētus viedokļus, atklāt (win-win) iespējas un paplašināt visu aktieru, ar visām viņu atšķirīgajām vērtībām, interesēm, vīzijām un spēkiem, redzesloku. Attēlu nešaubīgā vara padara tos par unikāliem instrumentiem dažādu ieinteresēto pušu, autoritāšu, investoru, sabiedrības un pilsoņu pārliecināšanai. “Dizainu” var interpretēt divos veidos. Konceptuālā līmenī attēli, ja nepieciešams, kombinēti ar metaforām, var reprezentēt – iespējami shematiskā veidā – telpas vīziju un tās nodomāto struktūru (attiecību kopumu starp fiziskiem komponentiem). Projekta līmenī programmas, audums un formas var tikt pētītas un apspriestas.

CURRICULUM VITAE

Žefs Van den Bruks (Jef E.J. Van den Broeck)
Dzimis: 1950, Beļģija
jef•vandenbroeck©asro•kuleuven•be  (jef•vandenbroeck©asro•kuleuven•be)  
jef•vdbroeck©pandora•be  (jef•vdbroeck©pandora•be)  

IZGLĪTĪBA
Mg Sc. ing./arch., Lēvenes katoļu universitāte (Katholieke Universiteit Leuven – KUL), Beļģija, 1963
Mg. Sc. Urbānisms/ telpiskā plānošana, Lēvenes katoļu universitāte (KUL), 1985

PROFESSIONĀLĀ PRAKSE
1965-1967         Arhitekts, ofiss P.Poelzig, Vācija
1967-1972         Arhitekts, pašnodarbināts
1968-1972         Telpas plānotājs, dizaineris, birojā ‘Mens en Ruimte
1973-1998         Ģenerāldirektors, birojā ‘Studiegroep Omgeving’, telpiskā plānošana, urbānisms, arhitektūra un kartēšana
1978-2005         Docētājs, Henry Van de Velde institūts (Higher Institute for Architecture and Spatial Planning and the University College for Design Sciences), Antverpene, Beļģija
1998-2005         Profesors,  Lēvenes katoļu universitāte (KUL), Beļģija
2005-šodien       Goda profesors  Lēvenes katoļu universitāte (KUL), Beļģija, goda docētājs, Antverpenes universitātē (Universiteit Antwerpen), Beļģija
2007-2010         Vadītājs pētījumu programmai SP2SP, Lēvenes katoļu universitāte (KUL), Beļģija
1998-šodien       Konsultants telpiskajā plānošanā un dizainā

KVALIFIKĀCIJA UN HOMOLOGĀCIJA
Atzīts eksperts ietekmes uz vidi novērtējumā (specializācija: cilvēku aktivitātes).
Sertificēts arhitekts, pilsētas plānotājs, telpiskais dizains

STARPTAUTISKĀ PRAKSE
Pētījums “Mājokļu politika un mājokļu projekti”, Saudarābija, (1969- 1972)
Starptautiskās konsultantu grupas vadītājs, konsultants Tigaraksā Nju Taunā (Tigaraksa New Town), Indonēzija (1995)
Konsultants  UN-programmai  ‘Localizing Agenda 21’, Ilgtspējīga stratēģiskā telpiskā plānošana, Nakuru (Kenija), Essaouira (Maroka) (1995-2001)
Konsultants teritorijas plānam Ho-Chi-Minh-City, Vjetnama, (grupa KUL/PGC) (1999-2002)
Pētījums  “UN- Habitat” kapacitātes mājokļu tīkla attīstība Serbijā, Kosovā, Maķedonijā, Rumānijā (2005)

APBALVOJUMI
1998 Flandrijas plānošanas balva – Zemstes telpiskās struktūras plāns (autors)
Eiropas atzinības prēmija – Flandrijas telpiskās struktūras plāns (līdzautors)
1999 Flandrijas  plānošanas balva – Reģionālais stratēģiskais plāns kanālam ‘Gent –Terneuzen’ (autors)
2002 Eiropas plānošanas balva – Reģionālais stratēģiskais plāns kanālam ‘Gent –Terneuzen’ (autors)
Goda biedrs Flandrijas telpas un plānošanas asociācijā (VRP)

Katholieke Universiteit Leuven: http://www.asro.kuleuven.be/new/asro.aspx?tabid=1&culture=en&site=asro

____________________________________

The pursuit of spatial quality should be and remain the main objective of planners. Houses, infrastructure, business areas, parks, etc. are located somewhere in a space with its own identity, name, specific characteristics (topography, soil, etc.), structure, fabric and form, which are the endogenous assets of the place. Space is always an integrating framework for social, cultural, economic and ecological artefacts and activities, wherein the ‘relationships’ between them will be materialized.

For spatial planners and designers ‘space’ should be the entry point, the focus because of its integrating relational potentialities. This means that the structure of space, seen here as the expression of relationships, and the design of space as their form, is a key medium for spatial quality and for sustainable development.

Design is a medium to explore the possible ‘futures and be-comings’. Design proposals, when considered as a research activity, can frame different fragmented opinions, can reveal (win-win) opportunities and open the mind of actors with their different interests, values, visions and power. The implicit power of images marks them as uniquely placed to convince various stakeholders as well authorities, investors, civil society as citizens. ‘Design’ can be interpreted in two ways. At a conceptual level images, combined with metaphors if necessary, can represent – possibly in a schematic way – the vision and the intended structure (the set of relations between physical components) of a space. At project level programmes, fabric and form can be researched and discussed.