Dizaina process ir retorisks. Tas ir komunikācijas veids, kura mērķis – izveidot mīlestības attiecības starp visiem komunikācijas dalībniekiem. Mīlestība, izprotama kā sociālā līdzjūtība un draudzīga vienošanās, ir pilsētu kā sociālu organismu, pastāvēšanas pamatā. Visas, bez izņēmuma, sociālās, ekonomiskās vai politiskās attiecības un to rezultāti – fiziskā un mentālā cilvēkvides ainava – dalībnieku savstarpējo pozitīvu vai negatīvu emocionālo kontaktu noteikti. Kā mēs spējam sarunāties un saprasties, tādu vidi ap sevi mēs izveidojam. Zināmo frāzi – „pasaki man, kas ir tavs draugs un es pateikšu, kas esi tu”, pilsētattīstības kontekstā var droši pārveidot par „parādi man, kāda ir tavas pilsētas vide un es noteikšu tās iedzīvotāju spēju sarunāties vienam ar otru”. Sociālpolitiskās vētras un ekonomiskie cunami ne mazākā mērā nekā to dabas prototipi, izposta normālu dzīvi, dažreiz atņemot arī dzīvību. Taču radīt vidi neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem ir cilvēka dabā. Mēs to darām saskaņā ar metaforām, kuras tiek iekodētas mūsu apziņā un transportējās no apziņas caur valodu mūsu darbībā. Un ir ārkārtīgi svarīgi vai mēs cīnāmies  (piemēram, pret korupciju), aizstāvam  savas intereses,  aizsargājam dabas teritorijas vai mēs sadarbojamies, draudzīgā sarunā vienojamies par visiem pieņemamu kompromisu, mēģinām dzīvot saskaņā ar dabu.

„Iztēlojieties kultūru, kurā arguments netiek skatīts kara terminoloģijā, kur neviens nevinnē vai nezaudē, kur nav jēgas uzbrukumam vai aizstāvēšanai, pamata atgūšanai vai zaudēšanai. Iztēlojieties kultūru, kur arguments tiek uztverts kā deja, dalībnieki kā aktieri un galamērķis ir paveikt darbu līdzsvarotā un estētiski patīkamā veidā”.

Šie vārdi no G. Lakoffa un M. Džonsona grāmatas „Metaforas ar kurām dzīvojam”  kļūst par mūsu programmas filozofisko pamatu.

Mēs aicinām katru – skaties un RADI RĪGU! Kopā ar mums! Kopā ar pilsētu!