Programmas nepieciešamība
Post – industriālajā sabiedrībā strauji mainās arhitektu, ainavu arhitektu, sociologu un citu ar urbāno vidi saistītu speciālistu loma. Arhitektūras projekts vairāk un vairāk iegūst sociālā procesa raksturu, kļūst par starpdisciplināras darbības platformu. Arhitekts kļūst par „pilsētmeistaru”, kura darbs arvien vairāk ir saistīts ar komunikāciju, menedžmentu un sociālām aktivitātēm. Tieši „pilsētmeistaram”, kas pārdomā un organizē pilsētvidi, šodien kā nekad agrāk cilvēces vēsturē ir iespēja pozitīvi ietekmēt sociālo vidi un cilvēku psihisko līdzsvaru. Tas prasa jaunas zināšanas, jaunus instrumentus, metodes un sabiedrībā notiekošo procesu izpratni.
Pēdējo 20 gadu liakā straujā pilsētvides attīstība Latvijā un Rīgā pieprasa kvalificētus speciālistus pilsētplānošanā, vides dizainā un pilsētvides projektu menedžmentā. Latvijas augstskolas sagatavo kvalificētus arhitektus un ainavu arhitektus, taču pilsētplānošanas un pilsētvides attīstības speciālistu programmu pagaidām trūkst. Aktīviem ar pilsētvidi saistīto nozaru speciālistiem, no vienas puses, ir ārkārtīgi nepieciešamas šīs zināšanas par jaunākajām urbānajām praksēm pasaulē, ārzemju kolēģu pieredzi, teorētiskās domas attīstību. No otras puses, nepieciešams iegūt un attīstīt attiecīgu pieredzi Latvijā jau šodien, negaidot attiecīgu programmu izveidi augstskolās. Latvijas pilsētām un īpaši Rīgai šī laika vairs nav.
Rīgas pilsētvide ar tai raksturīgo publiskajā ārtelpā notiekošo procesu daudzveidību un asumu, apstākļos, kad pilsētai kopumā nav savas ārtelpas attīstības koncepcijas un sistemātiskas pieejas tās attīstībai, piedāvā efektīvu „poligonu” jaunās urbānās prakses īstenošanai.
Iniciētais projekts – Intensīvā apmācības programma stratēģiskai pieejai telpiskajā plānošanā „Publiskā ārtelpa kā sociālās atdzimšanas veicināšanas instruments” – viena projekta ietvaros organizē teorētiskās apmācības, praktiskās nodarbības un reālu darbu ar pilsētvidi. Tas ļauj praktizējošiem arhitektiem, neatstājot ikdienas praksi, iegūt gan aktuālās zināšanas, gan praktiski tās pielietot, attīstot publiskās ārtelpas Rīgas apkaimēs.
20 gadu laikā Rīgā vīzijas par pilsētu tika attīstas daudzās starptautiskās radošās darbnīcās, plenēros, semināros un konferencēs. Lielā mērāšo vērtīgo notikumu pilsētai tik ļoti vajadzīgie rezultāti netika attīstīti tālāk. Piedāvātās apmācību programmas unikalitāte ir tās uzstādījums realizēt līdz 2014. gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, speciālistu –dalībnieku izstrādātas publiskās ārtelpas risinājumus.