Publiskā ārtelpa kā sociālās atdzimšanas veicināšanas instruments

IZVĒRTĒ IESPĒJU PĀRVEIDOT MASKAVAS IELU PAR VIENU NO RĪGAS NĀKOTNES VELO SATIKSMES MAĢISTRĀLĒM

 

 

 

 

 

 

Krasta ielas apkaimes dalībnieki Ventis Didrihsons, Ilze Circene, Jānis Barkāns, Vita Jevdokimova un Sabīne Zāģere, strādājot kopā ar arhitektu un pilsētplānotāju (Beļģija/Latvija) Marc Geldof, Maskavas forštates apkaimes atdzimšanai piedāvā pārveidot Maskavas ielu par velo ielu, tādejādi radot pozitīvus priekšnoteikumus Maskavas ielai pieguļošo teritoriju attīstībai, kā arī paužot plānotāju attieksmi pret pilsētā esošajām vērtībām, paredzot to ilgtspējīgu attīstību.

Krasta ielas grupa, analizējot pašreizējo situāciju Krasta ielas apkārtnē, atzīmē, ka Krasta ielas attīstība ir vērtējama kontekstā ar Maskavas forštates apkaimes attīstību, Rīgas pilsētas kopējo transporta attīstību, vērtējot Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu, un Daugavu kā vienu no būtiskām vērtībām Rīgas pilsētā. „Krasta ielas teritorijai ir liels potenciāls kļūt par pilnvērtīgu un pievilcīgu jaunās Rīgas centra ūdensmalas teritoriju, kā to arī paredz Rīgas attīstības plāns līdz 2018.gadam. Atbilstoši Rīgas attīstības plāna pamatnostādnēm, mēģināsim piedāvāt šai teritorijai ilgtspējīgu un labi sabalansētu attīstības koncepciju, ņemot vērā visas pilsētas transporta sistēmas attīstības kontekstu”, vērtē arhitekts un Krasta ielas grupas vadītājs Ventis Didrihsons.

Šobrīd radošā grupa izvērtē iespēju ilgtermiņa perspektīvā veidot Krasta ielu kā pievilcīgu, zaļu pilsētas bulvāri, uzlabojot automašīnu piekļūšanu pieguļošajām teritorijām, nodrošinot ērtu un kvalitatīvu infrastruktūru sabiedriskajam transportam, gājējiem un velobraucējiem, neaizmirstot arī izvērtēt ūdenstransporta attīstību un ūdensmalu izmantošanas potenciālu. Projekta mērķi atbilst Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijai līdz 2025.gadam, kur viens no stratēģiskiem mērķiem ir izvirzīts „zaļa pilsēta ar labu vides kvalitāti”. „Šādas izmaiņas būtiski ietekmētu visas pilsētas telpisko attīstību, un it īpaši, Maskavas forštates attīstību, tādēļ mūsu darba grupa kā tuvākā perspektīvē realizējamu ideju izvirza attīstīt veloinfrastruktūru Maskavas ielā. Ar šādu attīstības instrumentu – veloceliņa izveidi – tiktu „ienesta” jauna dzīvība Maskavas forštates apkaimē – rasti priekšnoteikumi uzņēmējdarbības attīstībai, atdzīvinātas apkaimes vēsturiskās vērtības, kā arī tiktu sekmēta Rīgas stratēģiskā mērķa – zaļa pilsēta ar labu vides kvalitāti – sasniegšana”, ideju par veloceliņa izveidi skaidro teritorijas plānotāja Ilze Circene.

Krasta ielas grupa ir aprēķinājusi, ka potenciālā veloceliņa mērķauditorija ir virs 100 000 pilsētas iedzīvotāji. „Maskavas iela ir Maskavas forštates centrālā iela jeb „mugurkauls”, līdz ar ko, pārveidojot Maskavas ielu par velo ielu, tiktu uzlabota visu šīs apkaimes iedzīvotāju mobilitāte un dzīves kvalitāte. Apkaimē koncentrējas vairāk kā 15 izglītības iestādes, 10 augstākās izglītības iestādes, tai skaitā Latvijas Universitātes komplekss. Maģistrālais veloceliņš nodrošinātu drošu un efektīvu velo satiksmes saikni ar Vecrīgu, Rīgas centru, Centrāltirgu, Autoostu, Centrālo staciju, Ķengaragu, Daugavas malu un arī Pārdaugavu. Maskavas forštate ar savu īpašo auru, daudzveidību, unikālo vēsturisko mantojumu, baznīcām, koka un arī industriālās arhitektūras mantojumu, ar parkiem un skvēriem, arī ar „Lido” kompleksu, varētu kļūt par īpaši pievilcīgu vietu arī velo tūristiem.”, velo ielas potenciālu pamato V.Didrihsons. Transporta speciālists Jānis Barkāns kā pozitīvu faktoru iespējamai velo satiksmei Maskavas ielā atzīmē Maskavas ielas interesanto raksturu un patreizējo mierīgo autotransporta plūsmu, kā risināmos tālākos jautājumus izvirzot bruģa seguma iespējamo izmantošanu un saglabāšanu veloceliņa izveides gadījumā.

Krasta ielas grupa turpina strādāt pie idejas attīstīšanas. Tālākā darbā, projekta „Radi Rīgu” ietvaros, konsultējoties ar kopienu plānotāju Jonas Büchel (Vācija/Latvija), komanda strādā pie iedzīvotāju viedokļu apzināšanas un uzklausīšanas, kā arī, uzklausot profesora Jef E.J. Van den Broeck (Lēvenes katoļu universitāte, Beļģija) un urbānista Jordi Farrando (Barselona, Spānija) idejas, projekta tehniskiem risinājumiem un atsevišķu vietu dizaina meklējumiem.

 

 

 

 

 

 

Beļģu arhitekts un pilsētplānotājs Marc Geldof sarunās ar Krasta ielas grupas vadītāju, arhitektu Venti Didrihsonu, transporta speciālistu Jāni Barkānu un Rīgas domes Satiksmes departamenta speciālistu Jāni Andiņu, apsekojot Maskavas ielu (Foto: Ilze Circene, 2011)

Raksta sākuma attēls:  Salu tilta satiksmes mezgla teritorijas iespējamās transformācijas ilgtermiņa perspektīva – funkcionāls pilsētas parks (Ideju skices autors: Ventis Didrihsons, 2011)

 

3 Comments

  1. Bet jautājums, vai to veloceliņu vienreiz uzbūvēs normālu, vai nē? Brīvības ielas veloceļš ir no drausmīga seguma un ar pakāpēm, katri 10m . Tagad jaunais Spīķeru – Daugavmalas veloceļš ir no !BRUĢA! ! Reāli, jau nekas nemainās no tāda veloceļa – ne ieskrieties, ne ripot! Normālam veloceļam, jābūt no forša seguma un bez pakāpieniem!

  2. Although I enjoy your website, you should proofread a few of your pieces. Many of them have serious spelling errors, which makes it difficult for me to convey the truth. Nevertheless, I will definitely return.

  3. I truly appreciate your technique of writing a blog. I added it to my bookmark site list and will